Petaurillus hosei(Hose’s Pygmy lidojošā vāvere) ir endēmiska Saravakas austrumu krastā, Borneo ziemeļrietumu pusē.(Vilsons un Rēders, 1993)
Netika atrasta konkrēta informācija par biotopuP. Hoseibet, tāpat kā lielākā daļalidojošās vāveres, Hose pigmeja lidojošās vāveres ir ļoti arboreālas. Šīs vāveres ir konstatētas tikai zemieņu mežos, un tiek ziņots, ka tās izmanto koku dobumus kā ligzdas.(Nowak, 1999)
Ģints sugasPetauillusir mazākās lidojošās vāveres, kuru galvas un ķermeņa garums svārstās no 68 līdz 89 mm un astes garums ir no 62 līdz 98 mm. Hose pigmeju lidojošajām vāverēm ir lielas acis un ausis. Ķermenis ir līdzīgs visiemlidojošās vāveres, ar plakanu matainu asti un slīdošu membrānu, kas stiepjas starp priekšējām un pakaļējām ekstremitātēm, ko sauc par pataģiju. Patagia palielina šo vāveru virsmas laukumu, ļaujot slīdēt. Plaukstas kaulu skrimšļains pagarinājums palīdz izplatīt patagiju.Lidojošās vāverestiem ir pieci cipari uz pakaļējām ekstremitātēm un četri cipari uz priekšējām ekstremitātēm, katra cipara galā ir garš spīlis, kas palīdz rāpties kokos. Hose pigmeju lidojošajām vāverēm ir tumšs muguras kažoks un baltas vēdera virsmas. Viņiem ir balts plankums aiz katras auss un bāli vai pūkaini vaigi. Aste ir brūna ar baltu galu. Zobi nav sarežģīti.(Eisenberg, 1989; MacDonald, 1984; Nowak, 1999; Redford and Eisenberg, 1992; Wilson and Reeder, 1993)
Pārošanās sistēmaP. Hoseinav zināms. Pārošanās sistēmas iekšālidojošās vāveresparasti nav labi saprotami, taču ir iespējams, ka tēviņi un mātītes nesadarbojas ilgāk par vienu vairošanās sezonu.(MacDonald, 1984)
mīksts mutes suns
Ir maz zināms par Hose pigmeju lidojošo vāveru vairošanos. Tuvs radinieks, Selangor pigmejs lidojošās vāveres (P. kinlochii), ir ziņots par divu metienu lielumu. Mātītēm ir 4 mātītes, kas norāda uz maksimālo metiena lielumu 4. Citālidojošās vāveres, vairošanās var notikt vairākas reizes vaislas sezonas laikā, mazuļi tiek atšķirti vairāku mēnešu laikā pēc dzimšanas, un reproduktīvais briedums tiek sasniegts gada laikā pēc dzimšanas. Tā kā Hose pigmeja lidojošās vāveres dzīvo zemienēs, tropu biotopos, tās var vairoties visu gadu.
Hose pigmeju lidojošās vāveres mātītes baro un rūpējas par saviem mazuļiem, tāpat kā visas zīdītāju mātītes. Viņi var būt vienīgie savu mazuļu aprūpētāji. Iespējams, ka mazuļi tiek atstāti ligzdā koka dobumā, līdz tie tiek atšķirti un kļūst neatkarīgi.(Nowak, 1999)
Informācija par dzīves ilgumuP. Hoseinetika atrasts, bet citas, mazas lidojošās vāveres savvaļā var nodzīvot līdz 5 līdz 6 gadu vecumam. Ķermeņa izmēra dēļ Hose pigmeju lidojošajām vāverēm var būt salīdzinoši īss dzīves ilgums.(MacDonald, 1984; Nowak, 1999)
Ir maz zināms par Hose pigmeju lidojošo vāveru uzvedību.Lidojošās vāveres, vispār, ir nakts dzīvnieki, kas pārsvarā uzturas kokos. Viņi ceļo, skraidot pa zariem un slīdot starp kokiem. Tika ziņots, ka vienā ligzdas dobumā tika atrastas četras atsevišķas Hoses pigmeja lidojošās vāveres, kas liecina, ka pastāv kāda sabiedriskums vai ka indivīdi ir ģimenes grupa. Šīs vāveres ir nakts dzīvnieki(Nowak, 1999)
Mājas diapazons nav zināms.
Tāpat kā citi Hose pigmeju lidojošo vāveru dabas vēstures aspekti, par sociālo mijiedarbību nekas nav zināms. Citslidojošās vāveressaziņai izmantojiet skaņas, ķīmiskos signālus un vizuālos signālus, piemēram, kustības ar asti. Šīm lidojošām vāverēm, tāpat kā citām, visticamāk, ir lieliska nakts redzamība un dzirde, ko tās izmanto, lai pārvietotos un izvairītos no plēsoņām naktī. Viņiem var būt ļoti laba oža, lai atrastu pārtikas preces un sazinātos.(MacDonald, 1984)
Netika atrasta informācija par Hose pigmeju lidojošo vāveru uzturu. Kopumālidojošās vāveresēst sēklas, augļus un sēnītes. Viņi var arī paņemt kukaiņus, putnu olas un ligzdas, kā arī citus mazus dzīvniekus, tiklīdz tos atrod.(MacDonald, 1984)
Hose pigmeju lidojošo vāveru plēsēji nav zināmi. Šo mazo, nakts, meža zīdītāju iespējamie plēsēji ir nakts plēsēji, piemēram,pūcesun koku čūskas.(MacDonald, 1984)
Tā kā Hose pigmeja lidojošās vāveres, visticamāk, ēd augļus, sēklas un sēnītes, tās, visticamāk, ir svarīgas koku sēklu un sēnīšu sporu izkliedēšanā savās zemienes meža ekosistēmās.
Hose pigmejs lidojošās vāveres, tāpat kā citaslidojošās vāveres, var ietekmēt sēklu un sēnīšu sporu izplatīšanos to dabiskajos biotopos, pateicoties to barošanas paradumiem.
Nav zināma negatīva ietekme uzP. Hoseiuz cilvēkiem.
kurtu šņācējs
Saskaņā ar IUCN apdraudēto sugu sarkano sarakstu,P. Hoseiir norādīts kā zems risks, vismazākās bažas.(Baillie, 2006)
Tanya Dewey (autore, redaktore), Animal Agents.